Nulle klīnisko pētījumu: ko par kanabidiolu un ādu ir publicēts

Nulle, divi pārskati un viena tukša rinda

Nulle. Tik daudz kontrolētu klīnisko pētījumu par kanabidiolu un ādas stāvokli, ko apstiprinājis speciālists, ir publicēts. Nevis maz. Nulle.

Šis skaitlis nosaka visu pārējo, kas šajā tekstā stāv. Publicētais materiāls, kas patiešām pastāv, ir laboratorijas darbs par kanabinoīdu receptoru uzvedību ādas audos. Pirmo reizi to detalizēti apkopoja Bīro un kolēģu 2009. gada pārskats [1]. Otrs orientieris ir Tota un kolēģu kartējošais pārskats, kas iznāca 2019. gadā [2].

Abi ir pārskati par laboratorijas pētījumiem, nevis mērījumi cilvēkiem. Kopā tie parāda lauku, kas veidojas, un tieši tik daudz. Atbildes par konkrētu ādas stāvokli tie nesniedz nevienu.

Otrs punkts ir atsevišķs no pirmā, un tāpēc to vērts uzrakstīt vēlreiz. Ne vienā, ne otrā darbā nav ieraksta par kontrolētu pētījumu cilvēkiem, kuriem ādas stāvokli būtu apstiprinājis klīnicists. Tas neizriet no receptoru apraksta, un no tā arī nekas tāds neizriet.

Tabulā katram ierakstam ir sava rinda. Kreisajā pusē avots, vidū tas, kas tajā tiešām ir pierakstīts, labajā pusē vieta, kur ieraksts apstājas. Neviena rinda nepārkāpj savu robežu.

Bīro un kolēģu 2009. gada apkopojums ir vieta, kur pētījums sākas, nevis secinājums, uz kuru atsaukties [1]. Šī atšķirība praksē izšķir gandrīz visu. Kad kāds teksts sāk ar receptoriem ādā un beidz ar apgalvojumu par konkrētu ādas stāvokli, starp abiem galiem ir izlaists tas posms, kurā mēra cilvēkus.

Tāda ir pašreizējā aina bez rotājumiem [1] [2]. Divi pārskati, viena tukša rinda un neviens iemesls to aizpildīt ar vārdiem, kuru vietā vajadzētu stāvēt datiem. Cita ceļa šeit nav: skaitlis nulle ir tas pats skaitlis arī tad, kad tēma ir populāra.

Kas tieši ir aprakstīts ādas šūnās

Bīro un kolēģu 2009. gada pārskats ādas kanabinoīdu signālu sistēmu apraksta kā vienu kopumu [1]. Tajā ir trīs daļas vienlaikus: vietas, kur atrodas receptori, molekulas, ko āda ražo pati, un enzīmi, kas šīs molekulas noārda. Šāds trīsdaļīgs apraksts ir tas, ko sauc par pamatpētījumu.

Receptoru vietas šajā pārskatā ir uzskaitītas konkrēti, un tās nav vienā šūnu tipā:

• keratinocīti, tas ir, šūnas, kas veido ādas virsējo daļu;
• tauku dziedzeru šūnas;
• imūnās šūnas ādas audos;
• sensoro nervu galiņi ādā;
• radniecīgie kanāli, tostarp tas, ko literatūrā apzīmē ar saīsinājumu TRPV1;
• ādā ražotās signālmolekulas anandamīds un 2-AG;
• enzīmi, kas abas šīs molekulas noārda.

Katrs saraksta punkts ir atradums no laboratorijas, ne no cilvēku grupas ar sūdzībām. Anandamīds un 2-AG šajā pārskatā ir pierakstīti kā organisma paša ražotas molekulas, un enzīmi, kas tās noārda, ir uzskaitīti tur pat blakus [1]. Tas ir bioloģijas apraksts. Nekas vairāk.

Tota un kolēģu 2019. gada pārskats to pašu lauku sakārto no cita gala [2]. Āda tajā ir aprakstīta kā barjeras orgāns, kuram ir sava imūnā signalizācija, tāpēc to nelasa kā vienkāršu virsmu, uz kuras kaut kas notiek. Kartējošs pārskats parasti neko nemēra pats. Tas parāda, kur mērījumi ir un kur to nav.

Tāpēc abi darbi kopā ir noderīgi vienā konkrētā nozīmē. Tie ļauj redzēt, ka kanabinoīdu bioloģija ādā ir apraksta priekšmets, un vienlaikus ļauj redzēt, cik tālu šis apraksts stiepjas. Blakus stāv plašāks jautājums par to, kā kanabidiols saskaras ar ādu, un arī tā pamatā ir tie paši divi pārskati [1] [2].

Meklējumos šai tēmai blakus stāv arī tādi vārdi kā kaņepju eļļa un CBD eļļa, un tie apzīmē receptūras formu un sastāvu, ne pētījuma rezultātu. Sastāvs stāv uz etiķetes. Pētījums stāv publikācijā. Abas rindas ir noderīgas tikai tad, kad tās netiek saliktas vienā.

Vēl viens sīkums, kas šeit pieder pie lietas. Enzīmi 2009. gada pārskatā ir pierakstīti kā klātesoši, un tas ir viss, ko šajā jautājumā var citēt [1]. Cik ātri tie strādā konkrētā cilvēka ādā, tajā tekstā nav. Kad datu nav, arī rinda paliek tukša.

Kā izlasīt atsauci, kas pievienota apgalvojumam

Atsauce kvadrātiekavās izskatās pārliecinoši arī tad, kad tā nesatur to, kas tekstā apgalvots. Pārbaude ir īsa. Tā prasa divus jautājumus un mazāk nekā minūti.

Divi jautājumi par katru citēto darbu

Pirmais jautājums ir par darba veidu. Vai citētais materiāls ir šūnu darbs laboratorijā, preklīnisks modelis vai pētījums ar cilvēkiem? Šie trīs nav savstarpēji aizvietojami, un atstarpe starp tiem ir tā vieta, kur visbiežāk pazūd precizitāte.

Otrais jautājums ir par vielu. Vai pētījumā izmantotais savienojums ir tas pats, kas receptūrā, un vai koncentrācija ir salīdzināma? Ja atbilde uz kādu no abiem jautājumiem nav skaidra, atsauce joprojām pastāv, bet līdz apgalvojumam tā vairs nesniedzas.

Piemērojot to šai lapai, aina ir vienkārša. Citēti ir divi pārskati par laboratorijas pētījumiem, kuru priekšmets ir kanabinoīdu bioloģija ādā [1] [2]. Klīnisko pētījumu skaits ir nulle. Secinājuma par apstiprinātu ādas stāvokli nav ne vienā, ne otrā darbā.

Kosmētikas receptūra un tas, uz kā to vērtē

Kosmētikas produktus vērtē pēc drošības un sastāva. Tā ir cita kategorija nekā tā, kurā vērtē klīniskus rezultātus, un šī atšķirība nav formalitāte. Randomizēts pētījums, kura priekšmets ir konkrēta kosmētikas receptūra, literatūrā ir retums.

Publicēta pētījuma ierakstā dažas rindas ir vai nav aizpildītas, un tās ir viegli pārbaudīt. Vai ādas stāvokli apstiprinājis klīnicists, nevis dalībnieks pats. Vai ir norādīta koncentrācija, nesējs, uzklāšanas grafiks un pētījuma ilgums. Kad šīs rindas ir aizpildītas, ierakstu var salīdzināt ar citiem. Kad tās ir tukšas, salīdzināšana nav iespējama.

Arī viens labi izpildīts pētījums šādu jautājumu neaizver. Kārtība, kas Cibdol pierakstos ir spēkā kopš 2014. gada, prasa divas lietas vienā tekstā: aprakstīt, cik tālu dati sniedzas, un nosaukt vietu, kurā tie beidzas. Šajā tēmā otrā daļa ir garāka par pirmo, un tas ir godīgākais, ko var uzrakstīt.

Praksē tas nozīmē arī vienu tehnisku sīkumu. Sastāvs un stiprums ir dokumentu jautājums, un tos pārbauda etiķetē un partijas analīzē. Pētījumu rinda ir cita rinda, un tā šajā tēmā ir īsa.

Kur šī lapa ved tālāk

Teksts par pētījumiem var beigties ar divām lietām: ar produktu vai ar norādi uz āru. Šeit tā ir norāde uz āru, un tas nav pieklājības teikums beigās.

Klīniska izmeklēšana un novērošana laika gaitā

Tota un kolēģu 2019. gada pārskatā āda ir aprakstīta kā barjeras orgāns ar savu imūno signalizāciju [2]. No šāda apraksta izriet praktiska lieta. Ādas stāvokli nosaka klīniska izmeklēšana un novērošana laika gaitā, nevis pazīmju saraksts, ko var salikt kopā pie datora.

Tāpēc šī ieraksta virziens ir pie dermatologa, nevis atpakaļ pie pudelītes. Tas ir vienīgais loģiskais gājiens, kad publicētajā materiālā nav neviena kontrolēta pētījuma ar cilvēkiem, kuriem ādas stāvokli būtu apstiprinājis speciālists.

No šīs lapas uz sarunu ar speciālistu var paņemt līdzi tikai to, kas tajā ir: divus pārskatus par laboratorijas darbu, 2009. un 2019. gadu, un skaidru ziņu, ka klīnisko datu par šo tēmu nav [1] [2]. Nekas no tā neaizstāj izmeklēšanu, un neviena rindkopa šeit necenšas to darīt.

Kaņepju eļļa, formāti un pārbaudāmie dokumenti

Latviski vienu un to pašu ieraksta dažādi. Meklējumos līdzās stāv kaņepju eļļa un kaņepes eļļa, tur pat blakus ir kaņepju sēklu eļļa, tad kanabinoīdi. Daļa jautājumu ir par formātu, piemēram, kaņepju eļļa kapsulās. Daļa ir par vietu, kur to atrast, piemēram, kaņepju eļļa aptiekās. Šie vārdi apzīmē formu un sastāvu, nevis pētījuma iznākumu.

Ko satur konkrēta pudelīte, ir pierakstīts uz etiķetes un partijas analīzē. Tur stāv procenti, savienojumu nosaukumi un partijas numurs. Tā ir dokumentu rinda, un tā ir pārbaudāma pirms iepakojuma atvēršanas.

Arī jautājums par kaņepju eļļas lietošanu pieder pirmajai rindai, nevis otrajai: tas ir jautājums par etiķeti un formātu. Tas pats attiecas uz terpēniem, kuru nosaukumi pilna spektra receptūrās stāv blakus kanabinoīdiem. Kad par šo tēmu būs publicēti kontrolēti pētījumi, šis ieraksts tiks papildināts ar to, ko tie mēra, un ar to, ko tie atstāj atklātu.