Kā gatavot ēdienu ar CBD eļļu

Panna karst, pudelīte stāv blakus

Vakars, uz plīts silst panna, blakus griešanas dēlītim stāv pilinātāja pudelīte. Jautājums ir pavisam praktisks: liet eļļu pannā pie sīpoliem vai pagaidīt, kamēr ēdiens jau ir šķīvī. Atbilde nesākas receptē. Tā sākas divos publicētos mērījumos par kanabinoīdiem siltumā un vienā godīgā piezīmē par to, ko šie mērījumi neaptver.

Siltums, laiks un kanabinoīdu saturs

Kanabinoīdi nav mūžīgi izturīgi. Lindholsta 2010. gadā publicētajā darbā kaņepju sveķos un ekstraktos kanabinoīdu saturs uzglabāšanas laikā samazinājās, un temperatūra bija tas mainīgais, kas noteica tempu: siltākā vidē saturs kritās ātrāk, vēsākā, lēnāk [1]. Divi lielumi strādā kopā, cik silti un cik ilgi. Virtuvē tie paši divi lielumi tikai iegūst citus skaitļus. Nevis istabas plaukts mēnešiem, bet pannas dibens dažas minūtes. Tāpēc jautājums par gatavošanu nav tāds, vai siltums vispār kaut ko maina, bet gan cik daudz siltuma un cik ilgi.

Mēneši plauktā pret minūtēm uz plīts

Par mērogu jārunā atklāti. Minētais darbs sekoja paraugiem plauktā un mēnešiem, nevis pannai un minūtēm [1]. No tā izriet, ka konkrētus procentus no uzglabāšanas eksperimenta uz vakariņu pannu pārcelt nevar, un neviens to arī nedara. Pārnesams ir virziens un mainīgais: kanabinoīdu saturs siltumā laika gaitā samazinās, un temperatūra šo gaitu paātrina [1]. Vanga un kolēģu 2016. gada analīze pieliek otru pusi. Tur mainās ne tikai saturs, bet arī ķīmija, un pārmaiņas apjoms ir atkarīgs no temperatūras un karsēšanas ilguma [2]. Divas metodes, viena kopēja ass. Uz šīs ass balstās viss pārējais, ko par gatavošanu ar kaņepju eļļu vispār var pateikt.

Divi darbi, divi dažādi jautājumi

Skaitļi šajā tekstā nāk no diviem avotiem, un tie nemēra vienu un to pašu. Viens skatās uz laiku, otrs uz temperatūru un reakciju.

Uzglabāšanas stabilitāte, pierakstīta 2010. gadā

Lindholsta darbs bija par kaņepju sveķu un ekstraktu ilgtermiņa stabilitāti. Priekšmets: kanabinoīdu saturs paraugos, kas glabājas. Rezultāts, kas šeit ir svarīgs: saturs uzglabāšanas laikā samazinājās, siltākos apstākļos straujāk, vēsākos lēnāk [1]. Ievērojiet, kas tur netika pētīts. Netika pētīta panna, cepeškrāsns vai konkrēta recepte. Tas bija plaukts un ilgs laika nogrieznis. Virtuvei no šī darba paliek viena rinda, ne vairāk: siltums un laiks kopā samazina kanabinoīdu saturu [1].

Skābās formas Vanga un kolēģu 2016. gada mērījumos

Otrs darbs ir analītisks. Tajā izmantoja superkritisko šķidrumu hromatogrāfiju ar ļoti augstu veiktspēju, savienotu ar fotodiožu masīva detektoru un masspektrometriju [2]. Uzdevums: sekot skābajiem kanabinoīdiem, piemēram, CBDA, un tam, kā tie pāriet neitrālajās formās. Divi nosacījumi, kas šo pāreju ietekmē, ir nosaukti tieši: temperatūra un karsēšanas ilgums [2]. Tas nozīmē, ka siltums nav tikai zaudējums. Tas ir arī pārkārtošanās, kurā viens savienojums kļūst par citu. Uz plīts abi darbi runā vienā valodā, tikai par dažādām lietām: viens par to, cik daudz paliek, otrs par to, kas tur vispār ir.

Virtuves grādi, salikti rindā

Lai temperatūras saruna nebūtu abstrakta, tos grādus var uzrakstīt. Virtuvē tie ir zināmi un diezgan stabili.

Cepšana pannā un fritēšana: 170 līdz 190 °C

Sekla cepšana pannā un fritēšana dziļā eļļā strādā aptuveni no 170 līdz 190 °C. Tā ir darba zona, kurā rodas garoza un krāsa. Tā ir arī zona, kurā atrodas tie paši divi mainīgie, ko abos citētajos darbos uzskaita kā nosacījumus: temperatūra un ilgums [1][2]. Skaitli, cik tieši no kanabinoīdiem paliek pēc piecām minūtēm pannā, no šiem avotiem izlasīt nevar. Bet virziens ir pierakstīts, un tas ir pietiekami, lai eļļas pudelīti no cepšanas eļļas lomas atbrīvotu.

Cepeškrāsns un tas, kas paliek zemāk

Cepšana krāsnī no fritēšanas skaitļiem daudz neatpaliek. Tur temperatūra tiek turēta ilgi, un tas ir otrs no diviem nosacījumiem, kas 2016. gada analīzē stāv blakus temperatūrai [2]. Zemāk paliek viss, kas ēdienam tiek pievienots pēc gatavošanas: mērce, kas jau nostājusies, zupa šķīvī, silti dārzeņi, kas izņemti no krāsns. Tā ir vienkārša aritmētika. Jo vēlāk eļļa nonāk ēdienā, jo mazāks ir gan grādu skaitlis, gan minūšu skaitlis, kas uz to iedarbojas. Tā pati loģika, tikai citā formā, parādās arī uzglabāšanā: vēsāk nozīmē lēnāk [1].

Kad eļļa nonāk šķīvī, nevis pannā

Praksē tas ir jautājums par soļu kārtību. Cep ar to eļļu, kas cepšanai domāta. Pilinātāju ņem rokā pēc tam.

Mērces, dresingi un citas aukstās receptes

Aukstās receptes ar kaņepju eļļu sadzīvo vislabāk, jo tur karsēšanas ilgums ir nulle. Vinegrets, kurā eļļa iet kopā ar etiķi un sinepēm. Humuss, pesto, avokado krēms, kefīra vai jogurta mērce, tapenāde. Auzu bļoda, kurā viss samaisīts vēsā stāvoklī. Šādās receptēs ne temperatūra, ne laiks nav mainīgie, ar kuriem jārēķinās, un tas ir tieši tas, ko abi citētie darbi ieliek pirmajā vietā [1][2]. Bonuss ir pavisam praktisks: aukstā mērcē eļļas garša paliek tāda, kāda tā izlija no pudelītes.

Siltie ēdieni: pilinātājs kā pēdējais solis

Silto ēdienu gadījumā strādā viena vienkārša pārkārtošanās. Zupu iepilda šķīvī, ne katlā, kas mutuļo. Makaronus vispirms samaisa ar mērci, izslēdz uguni un tikai tad pārlej ar eļļu. Ceptus dārzeņus vai kartupeļus pārlej uz šķīvja, kad krāsns durvis jau aizvērtas. Grauzdiņš, uz kura eļļa nonāk pēc tostera. Nekas no tā nav triks, tā ir tikai secība, kurā eļļa un karstā virsma nesatiekas. Vārds, kas šeit der: pēdējais solis.

Aromātiskie savienojumi ar kopēju nosaukumu

Terpēni ir savienojumu grupa, kas veido auga smaržu. Kaņepēs tie stāv blakus kanabinoīdiem un ir tā daļa, ko cilvēks pamana pirmo, atverot pudelīti. Vārds gaistošs šajā kontekstā nozīmē konkrētu fizikālu īpašību: viela salīdzinoši viegli pāriet no šķidra stāvokļa tvaikā. Tāpēc siltums attiecas arī uz šo daļu, ne tikai uz kanabinoīdiem.

Šeit vietā ir precizējums par to, kas ir izmērīts. Abi darbi, uz kuriem šī lapa atsaucas, mēra kanabinoīdus: viens saturu uzglabāšanas laikā [1], otrs skābo formu pāreju neitrālajās, atkarībā no temperatūras un karsēšanas ilguma [2]. Skaitļu par terpēniem tur nav. Terpēnu nosaukums šajā tekstā paskaidro, kāda daļa eļļā atbild par smaržu, un nekas vairāk.

Garšas ziņā kaņepju eļļu parasti raksturo kā zālaugu, un tas nosaka, ar ko to liek blakus. Izteiksmīgi pamati sadzīvo labāk: ķiploks, sinepes, citrona miziņa, tumšs kakao, grauzdētas sēklas, ceptu paprikas mērce. Maigā, pilnīgi neitrālā ēdienā tā pati garša paliek priekšplānā. Tas nav ne labi, ne slikti, tas ir tikai jāzina, kad pilinātājs jau ir rokā. Un tas ir arī iemesls, kāpēc daudzi latviski meklē tieši kaņepju eļļu ēdienam, nevis kaņepju eļļu tabletēs vai kapsulās: virtuvē runa ir par garšu tikpat lielā mērā kā par saturu.

Etiķete, partijas pārskats un vieta plauktā

Pirms recepte kļūst par jautājumu, noder pavisam prozaiska lieta: izlasīt, kas rakstīts uz pudelītes. Vārdi kaņepju eļļa, kaņepes eļļa un kaņepju sēklu eļļa meklētājā stāv cieši blakus, taču uz konkrētā iepakojuma katrai receptūrai ir savs sastāvs un savi skaitļi. Etiķete norāda kopējo kanabidiola saturu pudelītē, un partijas analīze, ko latviski mēdz saukt arī par COA, uzrāda izmērītās vērtības konkrētajai partijai. Cibdol katalogā, kas veidojas kopš 2014. gada, blakus pilinātāja pudelītēm stāv arī kapsulu formāti, un dokumenti abām formām tiek kārtoti vienā un tajā pašā veidā.

Uzglabāšana ir otrā daļa, un tā ar gatavošanu sader tiešāk, nekā izskatās. Ja siltāka vide nozīmē straujāku kanabinoīdu satura kritumu un vēsāka lēnāku [1], tad pudelītes vieta virtuvē ir jautājums ar atbildi. Skapītis pie plīts, palodze saulē vai plaukts virs cepeškrāsns nav tā vēsākā vieta mājā.

Ko paskatīties pirms pirmās reizes virtuvē

Trīs lietas, un visas ir uzrakstītas dokumentos. Pirmā: nosaukums un sastāvs uz etiķetes, lai zinātu, kura eļļa ir rokā. Otrā: partijas pārskata rinda ar izmērītajām vērtībām, jo tā attiecas tieši uz to pudelīti, kas stāv uz galda. Trešā: uzglabāšanas norādes, kas ir tā pati tēma, ko 2010. gada darbs mēra mēnešos [1]. Pēc tam paliek tikai secība: gatavo pirmais, eļļa pēdējā.