CBD un apetīte: ko tiešām rāda publicētie dati

No receptora nosaukuma līdz vārdam, ko lieto sarunā

Sarunā vārds «munchies» apzīmē pēkšņu vēlmi kaut ko apēst. Kanabinoīdu farmakoloģijā tam ir šaurāka adrese: CB1 receptora aktivitāte. Šis ir pirmais precizējums, kas visu tēmu sakārto, jo receptors un viela nav viens un tas pats. Receptors ir saistīšanās vieta. Viela ir tā, kas pie tās pieslēdzas vai nepieslēdzas, un Huestis 2007. gada pārskatā CB1 ir aprakstīts kā tā saistīšanās vieta, kura šajā ziņā ir vistuvāk THC [1].

Tajā pašā pārskatā THC ir apzīmēts kā CB1 agonists, un apetītes stimulācija ir viena no tur uzskaitītajām iedarbībām [1]. Agonists ir vārds ar vienu nozīmi: viela, kas piesaistās receptoram un to aktivē. No šīs shēmas arī izaug ierastais «munchies» skaidrojums, kur vienā galā ir aktivēts CB1, otrā galā izsalkuma sajūta, bet pa vidu THC kā agonists [1].

Svarīgi, kam šis skaidrojums pieder. Tas pieder vienai konkrētai vielai, nevis visai grupai. Vārds kanabinoīdi apzīmē lielu savienojumu saimi, un piederība saimei nenozīmē vienādu rīcību pie receptora.

Kur CB1 atrodas, tajā pašā 2007. gada pārskatā arī ir pierakstīts: centrālajā nervu sistēmā un perifērajos audos [1]. Tāpēc vienā avotā līdzās stāv gan uzvedības, gan fizioloģiski efekti [1]. Divas atrašanās vietas, divas novērojumu kategorijas.

Kanabidiols šo ķēdi neturpina. Literatūrā tas nav aprakstīts kā klasisks CB1 agonists, un iepriekš aprakstītais mehānisms uz to netiek pārcelts. Tā ir robeža, nevis vērtējums: viens skaidrojums beidzas, un tālāk jāskatās citos pierakstos.

Vēl viena rinda no 2007. gada pārskata šajā jautājumā ir noderīga: nemainīga reakcija tur nav apsolīta [1]. Uzsūkšanās un vielmaiņa cilvēkiem atšķiras, un tas pašā pārskatā strādā kā pretarguments gaidām, ka iznākums būs vienāds visiem [1].

Latviešu meklējumos šī tēma bieži pienāk klāt no citas puses, caur vārdiem kaņepju eļļa un kanabinoīdi. Tas ir cits slānis. Nosaukums uz iepakojuma un partijas analīzes skaitļi pasaka, kas pudelītē ir deklarēts; publikācija pasaka, kas ir izmērīts pētījumā. Abas rindas ir pārbaudāmas, bet tās nav savstarpēji aizvietojamas.

Kāpēc jautājums vispār rodas? Tāpēc, ka THC un kanabidiols nāk no viena auga un abus sauc ar vienu grupas vārdu. Valodā tas uzzīmē vienlīdzības zīmi, kuras farmakoloģijā nav. 2007. gada pārskats runā par CB1 agonistu [1]; 2017. gada kanabidiola pārskats runā par uzskaitītām, abos virzienos vērstām apetītes izmaiņām [2]. Divas dažādas rindas divos dažādos dokumentos.

Praktiski tas nozīmē vienu vienkāršu lietu. Ja kāds meklē atbildi par izsalkumu, vispirms ir jāzina, par kuru savienojumu ir runa, jo tikai tad ir skaidrs, kurā publikācijā skatīties [1][2]. Vielas nosaukums šeit ir svarīgākais vārds visā teikumā.

Un vēl viena lieta par saraksta žanru. Ja pārskats uzskaita kādu iedarbību, tas nozīmē, ka to kāds ir novērojis un fiksējis pētījuma ietvaros [2]. Tas nav biežuma mērs, nav stipruma mērs un nav prognoze konkrētam cilvēkam. Saraksts ir saraksts, un tā vērtība ir tajā, ka to var izlasīt un pārbaudīt.

Deviņas rindas, kas 2007. gada pārskatā stāv melns uz balta

1. Vielas un receptora nosaukums vienā rindā: THC tur ir apzīmēts kā CB1 agonists, tas ir, savienojums, kas šo saistīšanās vietu aktivē [1]. Nekas vairāk šajā apgalvojumā nav ietverts, un tieši tāpēc to ir viegli pārbaudīt. Viena viela, viens receptors, viens tehnisks vārds pa vidu.
2. Apetītes stimulācija ir viena no uzskaitītajām THC iedarbībām, ierakstīta katalogā līdzās citām [1]. Katalogs nav rangs. Tas nesaka, cik bieži katrs punkts ir novērots, cik izteikti tas bijis un pie kādiem apstākļiem, tāpēc no saraksta pozīcijas nevar atvasināt gaidāmo iznākumu.
3. Cik daudz THC nonāk asinsritē un cik ātri tas notiek: abi šie lielumi ir pārskata saturā [1]. Tie ir divi atsevišķi jautājumi, nevis viens. Daudzums un ātrums var atšķirties neatkarīgi viens no otra, un pārskatā tie arī ir turēti šķirti.
4. Ieelpošana un iekšķīga uzņemšana pārskatā ir nodalītas, jo skaitļi šajos divos ceļos atšķiras [1]. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vispārīgi apgalvojumi par kanabinoīdiem bez uzņemšanas ceļa norādes ir tukši: bez ceļa nav zināms, kuram skaitļu blokam pieder teikums.
5. Izplatīšanās organismā ir atsevišķa pārskata daļa [1]. Kur viela nokļūst pēc tam, kad tā ir asinsritē, ir cits jautājums nekā tas, cik tās tur ir. Šī nodalīšana pārskatā ir metodiska, un tāpēc katru rindu var citēt atsevišķi.
6. Vielmaiņa ir vēl viena pārskata sadaļa [1]. Tas nozīmē, ka avotā ir aprakstīts ne tikai tas, kas ar organismu notiek pēc uzņemšanas, bet arī tas, kas notiek ar pašu vielu. Divi virzieni vienā dokumentā, katrs ar savu robežu.
7. CB1 izvietojums ir pierakstīts divās adresēs: centrālā nervu sistēma un perifērie audi [1]. No šī izvietojuma pārskats atvasina to, ka viena receptora aktivitāte parādās gan uzvedības, gan fizioloģiskos novērojumos [1]. Viens receptors, divas novērojumu kategorijas.
8. Starp pārskatā aplūkotajiem savienojumiem tikai THC ir apzīmēts kā psihoaktīvs [1]. Šis apzīmējums tur nav pārnests uz citiem savienojumiem, tāpēc arī «munchies» skaidrojumu pārskats notur pie vienas vielas. Grupas vārds šo apzīmējumu nemanto.
9. Vienota reakcija pārskatā nav apsolīta [1]. Mainīga uzsūkšanās un mainīga vielmaiņa tur ir tieši tas arguments, kas runā pretī gaidām par vienādu iznākumu visiem [1]. Šī rinda ir pārskata pašas prasība pret to, kā tā datus lasīt.

Saraksta rinda no 2017. gada kanabidiola pārskata

2017. gadā Ifflands un Grotenhermens publicēja pārskatu par klīniskajiem datiem par kanabidiolu, un starp tur ziņotajām iedarbībām ir apetītes izmaiņas [2]. Vārds «izmaiņas» šajā rindā strādā precīzi. Pierakstīta ir kustība abos virzienos, nevis vienā [2].

Tāpēc šī rinda nav apetītes efekts ar zināmu zīmi [2]. Zīme ir tas, kas ļautu pateikt, uz kuru pusi. Tās šeit nav, un pārskats to arī neizliekas zinām. Statuss rindai ir cits un pieticīgāks: novērots un fiksēts pētījuma ietvaros.

Ir vēl viens veids, kā šo pašu rindu izlasīt. Abos virzienos vērstas ziņotās iedarbības tajā pašā pārskatā ir norāde uz to, ka individuālās reakcijas nav vienveidīgas [2]. Tas sader ar 2007. gada pārskata piezīmi par mainīgu uzsūkšanos un vielmaiņu [1], lai gan runa ir par diviem dažādiem savienojumiem un diviem dažādiem dokumentiem.

Un tālāk stāv robeža, kuru nevar pārkāpt ne ar labu gribu, ne ar skaistu teikumu: virziens nav noteikts, tāpēc no šīs rindas neizriet ne viens, ne otrs iznākums [2].

• Priekšmets: publicētie klīniskie dati par kanabidiolu kopumā, nevis atsevišķs apetītei veltīts pētījums [2]. Rinda par apetīti ir daļa no plašāka uzskaitījuma.
• Ieraksta veids: pozīcija starp citām ziņotajām iedarbībām [2]. Ne mērījums ar skaitli, ne salīdzinājums ar kontroles grupu, bet uzskaitījuma rinda.
• Virziens: abi. Pārskatā ir fiksēta kustība uz abām pusēm, un šī divvirzienu daba ir pašas rindas saturs, nevis mūsu piezīme pie tās [2].
• Zīme: nenoteikta. Tāpēc rindu nevar pārtaisīt par apgalvojumu, kas prognozē vienu virzienu [2].
• Statuss: novērots un fiksēts pētījuma ietvaros. Tas ir pieticīgs, bet pārbaudāms teikuma līmenis, un tieši ar to strādā pārskata žanrs [2].
• Attiecība pret CB1 stāstu: kanabidiols literatūrā nav aprakstīts kā klasisks CB1 agonists, tāpēc 2007. gada mehānisms uz šo rindu nepārceļas [1].
• Ko rinda dod lasītājam: pamatu tam, ka viena atbilde visiem šajā jautājumā nepastāv, jo pierakstītas ir abas puses [2].

Endokanabinoīdu sistēma un molekula, ko 1995. gadā atrada zarnu audos

Endokanabinoīdu sistēmu apraksta trīs daļās: kanabinoīdu receptori, organisma paša ražotie ligandi un enzīmi, kas šos ligandus sintezē un noārda. Divi visplašāk aprakstītie endokanabinoīdi ir anandamīds un 2-AG. Noārdīšanai katram ir sava adrese: anandamīdu noārda taukskābju amīdu hidrolāze, 2-AG monoacilglicerola lipāze.

1995. gadā Mehulams ar kolēģiem publicēja atradumu, kas šajā tēmā tiek citēts visbiežāk: organisma paša monoglicerīds, izdalīts no gremošanas trakta audiem, kas saistās ar kanabinoīdu receptoriem [3]. Šī molekula ir 2-AG, viens no diviem visplašāk aprakstītajiem endokanabinoīdiem. Vienkāršā valodā tas skan tā: no taukiem atvasināta, pašā organismā radīta molekula gremošanas audos, kas pieslēdzas tai pašai receptoru saimei, ar kuru saistās auga kanabinoīdi [3].

Kas šis atradums ir un kas nav. Tas ir strukturāls novērojums, nevis apgalvojums par kaut kā uzņemšanu [3]. Tas fiksē, ka kanabinoīdus saistoša molekula atrodas tajos pašos audos, kur rodas signāls, un ka runa nav tikai par galvas smadzenēm [3]. Tāpēc ēšanas uzvedība parādās kanabinoīdu receptoru signalizācijas aprakstos, un tāpēc šādi pētījumi vispār tiek plānoti.

Robežas ir tikpat skaidras. Virziens pa atsevišķiem savienojumiem 1995. gada publikācijā nav noteikts, un par kanabidiolu tajā nav pateikts nekas [3].

• Pirmā sistēmas daļa: kanabinoīdu receptori. Tie ir saistīšanās vietas, un CB1 ir viena no tām, kas 2007. gada pārskatā stāv THC rindā [1].
• Otrā daļa: organisma pašas signālmolekulas, no kurām visplašāk aprakstītās ir anandamīds un 2-AG.
• Trešā daļa: enzīmi. Sintēze vienā pusē, noārdīšana otrā, ar nosauktām adresēm katram ligandam: taukskābju amīdu hidrolāze un monoacilglicerola lipāze.
• 1995. gada rinda: kanabinoīdus saistošs monoglicerīds, izdalīts no gremošanas trakta audiem, tas ir, no tiem pašiem audiem, kur signāls rodas [3].
• Šī rindas funkcija literatūrā: tā ir pamatojums, kāpēc ēšanas uzvedību pēta kanabinoīdu receptoru signalizācijas kontekstā, ne vairāk un ne mazāk.
• Kur tā nesniedzas: nekāda virziena pa savienojumiem un nekāda kanabidiola apgalvojuma 1995. gada publikācijā nav [3].
• Terminoloģija latviešu meklējumos: līdzās vārdam kaņepju eļļa stāv arī kaņepju sēklu eļļa, un pats nosaukums nepasaka, kuri kanabinoīdi ir izmērīti partijas analīzē.
• Terpēni ir vēl viena grupa, ko uz etiķetēm nosauc blakus kanabinoīdiem, bet trijās šeit citētajās publikācijās tie nav šī jautājuma priekšmets.
• Forma pati par sevi neko nemaina saraksta rindās: vai kaņepju eļļa ir pilinātāja pudelītē vai kapsulās, ir kataloga rubrika, nevis publikācijas mainīgais.