THC: tetrahidrokanabinols, CB1 receptors un partijas skaitlis

Kā THC piesaistās pie CB1 receptora

Sāksim ar mehānismu, ne ar stāstu. Delta-9-tetrahidrokanabinols, saīsināti THC, šūnu līmenī strādā caur olbaltumvielu, ko ķīmiķi sauc par CB1 receptoru. Šis receptors ir molekulas galvenais mērķis. Tā uzbūvi un klonētās cDNS funkcionālo ekspresiju 1990. gadā aprakstīja Macudas un kolēģu darbs [2]. Receptors nesēž vienā punktā: tā izplatība centrālajā nervu sistēmā ir plaša. Tāpēc arī viena savienojuma nosaukums ķīmijas rakstos atkārtojas tik bieži. Vārds «kanabinoīdi» aptver visu savienojumu grupu, un THC tajā ir tikai viens ieraksts. Citi šīs grupas locekļi ar to pašu receptoru saistās citādi, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc saīsinājumus nedrīkst jaukt.

Viens pilns nosaukums, trīs burti

Pilnā formā tas ir delta-9-tetrahidrokanabinols. Ikdienā paliek trīs burti, un tas ir viss, ko lielākā daļa cilvēku redz uz analīzes lapas. Tā īpašība, kas THC atdala no visiem citiem šī auga savienojumiem, ir intoksicējošā iedarbība, un tā ir dokumentēta Gaoni un Mehulama 1964. gada publikācijā, kurā hašiša aktīvā sastāvdaļa tika izolēta, tās struktūra noteikta un veikta daļēja sintēze [1]. Pirms tam bija gadsimtiem ilga kaņepju lietošana un raksti par to, bet neviena iedarbība nebija piesaistīta konkrētai molekulai. Ar 1964. gadu ķīmijā parādījās nosaukums, uz kuru var norādīt, un tas ir arī iemesls, kāpēc visi vēlākie mērījumi attiecas uz vienu skaidri definētu vielu, nevis uz augu vispār.

Divi gadskaitļi, uz kuriem stāv viss pieraksts

Pirms 1964. gada rakstos bija daudz par pašu augu, bet neviena molekula nebija sasaistīta ar konkrētu iedarbību [1]. Pēc tam bija nosaukums, struktūra un sintēzes apraksts. Nākamais solis notika 1990. gadā un citā līmenī, proti, šūnas virsmā, kur tika aprakstīta kanabinoīdu receptora uzbūve un klonētās cDNS funkcionālā ekspresija [2]. Šī secība izskaidro, kāpēc par vienu savienojumu ir tik daudz datu, bet par tā kaimiņiem grupā ievērojami mazāk. Neviens no minētajiem soļiem nebija par produktu. Visi bija par molekulu un tās mērķi. Pēc 1990. gada uzmanība pārgāja uz vielām, kuras organisms ražo pats, un tālāk pieraksts kļūst blīvs.

• 1964. gads: hašiša aktīvās sastāvdaļas izolācija, struktūras noteikšana un daļēja sintēze [1]
• 1990. gads: kanabinoīdu receptora uzbūve un klonētās cDNS funkcionālā ekspresija [2]
• CB1: THC galvenais mērķis molekulārā līmenī, ar plašu izplatību centrālajā nervu sistēmā
• Anandamīds un 2-AG: organisma paša signālvielas, kas pierakstā nonāca pēc receptora
• 1998. gads: kaņepju enzīms, olivetolāts un kanabigerolskābe kā THC priekštecis [3]
• Šodien: THC ir visvairāk pētītais kanabinoīds, bet Cibdol ražošanā vismazāk būtiskais

Kur augā rodas šī molekula

THC neuzrodas pats no sevis. Fellermeiera un Cenka 1998. gadā publicētais darbs apraksta vienu konkrētu soli: kaņepju transferāzes enzīms pievieno prenilgrupu olivetolātam, un rezultātā rodas kanabigerolskābe [3]. Tā ir THC priekštecis, tas ir, molekula, kas ķēdē stāv agrāk. Šāds pieraksts ir noderīgs tāpēc, ka nosauc enzīmu, izejvielu un produktu, nevis tikai gala rezultātu. Tālāk ķēde var iet dažādos virzienos, un virzienu izšķir ģenētika. Vienā gadījumā dominē zars, kura galā ir augi ar augstu THC saturu. Otrā gadījumā dominē cits zars, un rezultāts ir industriālās kaņepes. Augs pats neizvēlas, izvēli nosaka šķirne. Ģenētika šo izvēli iestata jau pirms sēšanas, un vēlākie mērījumi to tikai apstiprina. Tāpēc divi lauki ar vienu un to pašu klimatu var dot pilnīgi dažādus analīzes skaitļus, un tāpēc jautājums par THC daudzumu nav atbildams vispārīgi. Tas ir atbildams par konkrētu partiju. Tāda ir arī atšķirība starp diviem apzīmējumiem, kas latviski bieži nonāk vienā teikumā: kaņepes kā augs un kaņepju eļļa kā gatavs produkts. Tā pati ķīmija, kas 1998. gada rakstā sākas ar viena enzīma nosaukumu, laboratorijas pārskatā beidzas ar rindiņu, kurā blakus kanabinoīdu saīsinājumiem stāv mērītās vērtības. Starp šīm divām lapām nav pārrāvuma, ir tikai secība: gēns, enzīms, savienojums, mērījums.

Kas par THC ierakstīts partijas pārskatā

Mērīts rezultāts, nevis solījums

Katram Cibdol produktam ir savs partijas sertifikāts, un tajā ir arī THC skaitlis. Šis skaitlis ir mērījuma rezultāts, ne apgalvojums, kas rakstīts uz iepakojuma priekšpuses. Ja pārskatā stāv vērtība, tā attiecas uz konkrēto partiju, ne uz visu ražošanu kopumā. Tāda dokumentu kārtība Cibdol katalogā ir spēkā kopš 2014. gada, kad zīmols sāka strādāt ar kanabinoīdiem, un tāpēc Cibdol CBD produkti tiek dokumentēti pa vienam: viena partija, viens pārskats, viena rinda ar kanabinoīdu vērtībām. Dokumentu var izlasīt vēl pirms pudelītes atvēršanas. Nevienu no šiem skaitļiem neaizstāj vispārīgs teikums par kaņepēm.

Skaitlis 0,03 % klāsta stiprākajā eļļā

Konkrēts piemērs no sortimenta: stiprākajā eļļā partijas analīze uzrāda THC 0,03 %. Tas ir dokumenta skaitlis, un tā arī to lasa. Cibdol klāstā nav neviena THC produkta, un tā nav gadījuma sakritība: ražošanas puse ir veidota ap kanabidiolu un tam radniecīgiem savienojumiem. Ja kāds meklē kaņepju eļļu kapsulās vai pilinātāja pudelītē, atbilde par saturu vienmēr ir vienā un tajā pašā vietā, proti, attiecīgās partijas pārskatā. Etiķete pasaka, kas pudelītē ir paredzēts. Pārskats pasaka, kas tajā ir izmērīts.

Organisma paša signālvielas un THC vieta datos

Anandamīds un 2-AG

Pēc 1990. gada, kad receptora uzbūve bija aprakstīta [2], pētnieku uzmanība pārgāja uz vielām, kuras organisms sintezē pats. Divas no tām literatūrā parādās visbiežāk: anandamīds un 2-AG. Abas ir minētas kā organisma iekšējās signālvielas. Kopā ar receptoriem tās apraksta kā vienu sistēmu, un tas ir konteksts, kurā šodien lasa jebkuru rakstu par kanabinoīdiem. THC šajā ainā ir ārējs savienojums, kas saistās ar receptoru, kurš organismā jau ir. Tā ir arī robeža, kurai nevajadzētu izplūst: augā radīts savienojums un organisma paša signālviela nav viens un tas pats, pat ja tie satiekas pie viena receptora.

Visvairāk pētītais, ražošanā vismazāk vajadzīgais

Pēc publikāciju skaita THC ir visvairāk pētītais kanabinoīds. Cibdol ražošanā tas vienlaikus ir vismazāk būtiskais, un šie divi apgalvojumi viens otram netraucē: pētniecības apjoms un receptūras sastāvs ir divas dažādas lietas. Terpēni, piemēram, ir vēl viena nosaukumu grupa ar saviem atsevišķiem ierakstiem un saviem mērījumiem. Tas, ko var pārbaudīt par pudelīti, paliek pudelītes dokumentā, un tas, ko var pārbaudīt par molekulu, paliek publikācijās ar gadskaitli un autoru. Abas lapas ir noderīgas, tikai tās atbild uz dažādiem jautājumiem.

Apzīmējumi, kas šai tēmai stāv blakus

Divas frāzes, divi dažādi dokumenti

Latviski vienā meklēšanas laukā nonāk gan kaņepju eļļa, gan kaņepes eļļa, gan kaņepju sēklu eļļa. Vārdi ir tuvi, bet dokumenti aiz tiem ir dažādi, jo katrai receptūrai ir sava partijas analīze un savs sastāvs. Ja jautājums ir par THC, atbildi nedod pati frāze; to dod pārskats, kurā skaitlis ir izmērīts. Meklētais vārds parasti ir īsāks nekā jautājums, kas ar to tiek uzdots. Tas pats attiecas uz saīsinājumiem: CBD, CBG un CBN ir dažādi kanabinoīdi, un katram no tiem pārskatā ir sava rinda.

Pilieni, kapsulas un tas, kas paliek nemainīgs

Formāts maina pudelītes formu, ne dokumentu loģiku. Kaņepju eļļa pilinātāja pudelītē un kaņepju eļļa kapsulās ir divi veidi, kā viena un tā pati receptūra nonāk plauktā, un katram no tiem ir savs partijas pārskats. Kaņepju eļļas lietošana ir atsevišķs jautājums, uz kuru atbild etiķete, nevis raksts par molekulas ķīmiju. Frāžu ir daudz, dokumentu veidu maz: etiķete un partijas pārskats. Un paliek viens: THC ir savienojums ar 1964. gada nosaukumu [1], 1990. gada receptoru [2] un 1998. gadā aprakstīto priekšteci [3], bet Cibdol klāstā tā vieta ir vienīgi partijas pārskata rindā.