Kā pētnieki nonāca pie endokanabinoīdu sistēmas

Vārds, kas augu ieraksta cilvēka fizioloģijā

Galds, atvērta pudelīte, blakus telefons ar meklēšanas lauku, kurā ierakstīts «kaņepju eļļa». Lapā, kas atveras, agri vai vēlu parādās vārdu savienojums endokanabinoīdu sistēma. Un tad rodas pilnīgi loģisks jautājums: kāpēc daļa cilvēka fizioloģijas nes auga vārdu.

Atbilde ir hronoloģijā. Sākums ir 1964. gads. Gaoni un Mehulama darbā [1] hašiša aktīvā sastāvdaļa tiek izolēta, tai tiek noteikta struktūra un veikta daļēja sintēze. Savienojuma nosaukums ir delta-9-tetrahidrokanabinols. Tas viss vienā publikācijā.

No auga uz vienu noteiktu molekulu

Pirms šī darba pētījuma objekts bija augs. Materiāls, kuram ir izcelsme, sagatavošanas veids un sastāvs, kas mainās no parauga uz paraugu. Pēc 1964. gada publikācijas [1] objekts ir cits: viena molekula ar zināmu ģeometriju. To var uzzīmēt. To var daļēji sintezēt. To var nosūtīt citai laboratorijai, un abās vietās runa būs par vienu un to pašu vielu, nevis par diviem dažādiem paraugiem. Pirmajā brīdī tas izskatās pēc formalitātes. Praksē tā ir robeža starp aprakstu un mērījumu, un tieši šī robeža nosaka, kas tēmā notiek tālāk.

Kad jautājums kļūst mehānisks

Zināma forma nākamo jautājumu uzdod gandrīz pati. Ja molekulai ir noteikta telpiskā uzbūve, tad organismā kaut kam šai uzbūvei ir jāatbilst. Jautājums vairs nav par augu kopumā. Tas ir šaurāks: kam šī forma pieskaras. Tādā formulējumā tas ir tehnisks jautājums, uz kuru var meklēt atbildi šūnu bioloģijas metodēm. Vārdu rindā, kas šodien izskatās pašsaprotama, 1964. gadā bija tikai viens ieraksts: auga savienojums [1]. Receptora nosaukuma tur vēl nav. Nav arī nevienas organisma pašas vielas. Nākamais objekts šajā sarakstā parādās 1990. gadā.

Pieci gadskaitļi vienā rindkopā pēc rindkopas

Kad secinājums pārtop par priekšmetu

1990. gads šajā stāstā ir objekta pienākšana. Līdz tam receptors bija secinājums: kaut kas, kas izriet no molekulas formas un no mērījumiem. Pēc Macudas un kolēģu publikācijas [2] tas ir lieta ar nosaukumu.

«Klonēšana» un kāpēc vārds ir mazāks par notikumu

Vārds «klonēšana» šajā rindā nes vairāk, nekā pati leksika liek domāt. Macudas un kolēģu darbā [2] ir aprakstīta kanabinoīdu receptora struktūra un klonētās cDNS funkcionāla ekspresija. Praktiskā nozīme ir vienkārša: CB1 receptors no secinājuma kļūst par objektu, ko viena laboratorija var nodot otrai un ar ko var strādāt atsevišķi no auga un pat atsevišķi no molekulas, kura sarunu sāka. Mainās arī jautājuma virziens. Ja receptors organismā ir, tad rodas jautājums, kura viela to sasniedz ikdienā, bez ārēja parauga klātbūtnes.

1992. gads: viela, kas nav no auga

Devāna un kolēģu ziņojums ir publicēts 1992. gadā [3]. Tajā ir izolēta un aprakstīta smadzeņu sastāvdaļa, kas saistās ar kanabinoīdu receptoru. Viena detaļa ir svarīgāka par citām: šī viela pieder citai signālvielu klasei nekā ūdenī šķīstošie pārneses savienojumi, kas mācību grāmatās stāv kā klasiskais piemērs [3]. Tāpēc arī vieta, kur to meklēt, un metodes, ar kurām to izdalīt, bija citas. Pēc šī gada sarakstā ir divi organisma iekšējie elementi: receptors un viela, kas tam atbilst. Auga savienojums paliek atskaites punkts.

Otrais receptors un doma par divām atsevišķām ķēdēm

1. Gads ir 1993. Munro un kolēģu darbs [4] ir molekulārs raksturojums otrajam kanabinoīdu receptoram. Publikācijas priekšmets ir viens objekts, nevis vispārējs apraksts.
2. Darbā šo receptoru apraksta ar vārdu «perifērs» [4]. Šodien tas pats objekts sarakstos ir CB2 receptors, un abi apzīmējumi attiecas uz vienu un to pašu lietu.
3. Sekvence ir radniecīga pirmajam receptoram, bet nav identiska [4]. Divas īsas norādes, kuras kopā izsaka gandrīz visu.
4. No radniecības izriet, ka runa ir par vienu saimi. No atšķirības izriet, ka tas nav tas pats receptors ar citu nosaukumu.
5. Secinājums, kas paliek pēc 1993. gada: kanabinoīdu signālu ķēžu ir vismaz divas, un tās atrodas dažādās adresēs organismā [4]. Viena forma var pieskarties vairāk nekā vienai vietai.
6. Katra no šīm vietām prasa savu mērījumu. Tas, kas noteikts vienam receptoram, netiek automātiski pārrakstīts uz otru, un tāpēc publikācijās abi tiek vesti atsevišķi.
7. Vārds «perifērs» šodien lasāms kā gada zīmogs. Tas ir apzīmējums, kas radās 1993. gadā publicētajā aprakstā [4], un pēc tā var pateikt, kurā vēstures slānī teksts ir rakstīts.
8. Divi receptori nozīmē arī divus atsevišķus jautājumus par vielu, kas tos sasniedz. Uz vienu no tiem atbilde publikācijās jau bija [3], uz otru vēl nē.

1995. gads: otrā organisma pašas vielas ieraksts

1. Sugiuras un kolēģu darbā [5] ir aprakstīts 2-arahidonoilglicerols kā iespējams organisma paša ligands kanabinoīdu receptoram smadzenēs. Vārds «iespējams» publikācijas nosaukumā ir daļa no ieraksta, nevis vēlāks pieņēmums.
2. Tajā pašā gadā Mehulams un kolēģi [6] apraksta tāda paša tipa savienojumu. Divas rindas, viens gadskaitlis.
3. Šo vielu ikdienas pierakstā sauc par 2-AG. Saīsinājums ir īsāks par nosaukumu, taču apzīmē tieši to pašu molekulu [5].
4. Ķīmija: 2-AG pamatā ir arahidonskābe, bet ķīmiskais partneris tajā nav tas pats, kas anandamīdam [5]. Divas iekšējās vielas tātad nav viena molekula ar diviem nosaukumiem.
5. Līdz 1995. gada beigām detaļu saraksts ir šāds: divi receptori [2][4] un divi organisma pašu ligandi [3][5]. Katram no tiem ir sava publikācija un savs gads.
6. Ar to parādās izskaidrojums, kuram augs nav priekšnoteikums. Forma, kas saistās ar receptoru, organismā rodas arī tad, kad neviena auga paraugs tam nav klāt [3][5].
7. Kārtība, kādā tas notika, ir pretēja tam, kā tēmu parasti stāsta. Vispirms bija auga molekula 1964. gadā [1], tikai pēc tam receptori un organisma pašas vielas.
8. Tāpēc arī vārdi, ar kuriem šodien raksta par kanabinoīdiem, nav neitrāli. Tie glabā secību, kādā katrs objekts ienāca sarakstā.

Nosaukums, kuru var nolasīt pa slāņiem

Endokanabinoīds burtiski nozīmē kanabinoīdu no iekšpuses. Bet definējošā pazīme abām vielām ir cita: gan anandamīdam, gan 2-AG tā ir formas līdzība ar auga savienojumu, nevis izcelsme [3][5]. Nosaukums tātad apraksta, kā šīs vielas tika atrastas, nevis to, kur tās veidojas.

Vārdnīca šajā tēmā strādā kā nogulumu slāņi. Auga savienojums: 1964. gads [1]. Receptors: 1990. gads [2]. Pirmais organisma paša ligands: 1992. gads [3]. Otrais receptors: 1993. gads [4]. Otrais ligands: 1995. gads [5][6]. Katrs vārds sēž savā slānī, un pēc vārda var pateikt, no kura slāņa tas nācis.

• «Kaņepju eļļa» un «kaņepes eļļa» ir divas rakstības formas, ar kurām meklētājā ievada vienu un to pašu jautājumu.
• «Kaņepju sēklu eļļa» norāda uz izspiestām sēklām, tāpēc tas ir cits nosaukums nekā kanabinoīdu ekstrakts, ko pievieno nesējeļļai.
• Kanabinoīdi un terpēni partijas analīzē stāv kā divas atsevišķas nosaukumu rindas, katra ar savu mērījumu.
• Kaņepju eļļa kapsulās ir formāta, nevis sastāva apzīmējums; sastāvs ir uzrakstīts uz iepakojuma.
• Anandamīds un 2-AG uz neviena iepakojuma nav uzskaitīti, jo tos veido pats organisms [3][5].
• Cibdol dokumentos, kur ar kanabinoīdiem strādājam kopš 2014. gada, katrai partijai ir sava analīze; molekulu vēsturi tā neapraksta, un tas ir šīs lapas darbs.