Apiņi un kaņepes: viena sveķu uzbūve, divi ķīmiskie saraksti

Lipīgi sveķi, dziedzeru audi un divas līdzīgas smaržas

Apiņu ziedkopa no ārpuses izskatās kā salikta no sausām, viena uz otras uzliktām lapiņām. Iekšpusē notiek kas cits. Tur strādā dziedzeru audi, un tie izdala lipīgus sveķus. Sveķi ir vieta, kurā augs sakrāj savu aromātu, un tie ir arī iemesls, kāpēc pirksti pēc ziedkopas saberzēšanas paliek lipīgi un smaržo vēl labu laiku. Mehānisms ir vienkāršs: audi ražo, sveķi notur, deguns nolasa. Viss pārējais šajā tēmā ir tikai šī pamata paplašinājums.

Tagad tas pats vēlreiz, tikai par kaņepēm. Dziedzeru audi. Lipīgi sveķi. Un neliela terpēnu grupa, kuras nosaukumi ir pazīstami ikvienam, kas kādreiz uzmanīgi izlasījis kaņepju eļļas etiķeti vai partijas dokumentu. Divi augi, viena uzbūves loģika, viens un tas pats smaržas ķīmijas princips. Tāpēc pirmais iespaids gandrīz vienmēr ir līdzība, un tāpēc sarunas par apiņiem tik regulāri aizgriežas pie kaņepēm. Iespaids ir godīgs. Tas vienkārši attiecas uz uzbūvi un aromātu, ne uz saturu.

Divas rubrikas, kuras apiņu pusē paliek tukšas

Ja apiņu sveķus izlasa pa sastāvdaļām, divas rindas paliek bez skaitļa. THC nav. CBD nav. Botāniskā radniecība ir radniecība un nekas vairāk: tā neko nepārnes no vienas saimes locekļa otrā, un no līdzīgas uzbūves neizriet līdzīgs sastāvs. Tas ir tas mazais, bet svarīgais solis, kuru sarunā par šiem diviem augiem visbiežāk izlaiž.

Kaņepju sastāvdaļu apskatā, ko 2005. gadā publicēja ElSohly un Slade [1], ir aprakstīts pavisam cits ķīmisko savienojumu saraksts, nekā tas, ar kuru strādā apiņu audzētājs vai alus darītājs. Tāpēc līdzība paliek tajā slānī, kuru var sataustīt un saost, un abu augu skaitļi paliek katrs savā lapā. Divas rindas ar nullēm vienā pusē, cits saraksts otrā pusē, un neviena no tām nav pretruna: tā vienkārši ir ķīmija, kas nesakrīt ar sajūtu.

Apiņu aromātiskā frakcija pa punktiem

1. Dziedzeru audi ziedkopas iekšpusē ir sākuma punkts. Tie neizdala smaržu tieši gaisā, bet ražo sveķus, un smarža nonāk gaisā no tiem. Ja šo daļu izlaiž, viss pārējais paliek nesaprotams.
2. Sveķi ir lipīgi, un tā ir funkcionāla īpašība, nevis nejaušība. Lipīgā masa notur gaistošos savienojumus vienā vietā, tāpēc apiņu smarža ir tik koncentrēta tieši pieskāriena brīdī un tik viegli pazūd, kad materiāls tiek karsēts.
3. Aromātiskā frakcija sastāv gandrīz pilnībā no terpēniem un terpenoīdiem. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad sastāva apraksts ir īss: divas savienojumu grupas, un tās aizņem teju visu.
4. Nosaukumu grupa, kas šajā frakcijā parādās, ir tā pati, ar kuru saskaras cilvēks, kas lasa kaņepju analīzes. Neliels skaits terpēnu ar labi atpazīstamiem nosaukumiem, un tas rada iespaidu, ka runa ir par vienu un to pašu.
5. Divi no šiem terpēniem šajā lapā ir nosaukti tuvāk: mircēns un humulēns. Pirmajam ir vairāk pierakstītu datu punktu, otrais paliek nosaukuma līmenī, jo šī lapa neuzskaita katras šķirnes proporcijas.
6. Mircēns daudzās aromāta šķirnēs ir lielākā atsevišķā apiņu eļļas sastāvdaļa. Tā uzdevums smaržas kopainā ir skaļākā nots: tā, kuru deguns pamana pirmo un kura nosaka pirmo iespaidu par visu pārējo.
7. Mircēnu atrod tālu ārpus apiņu lauka. Mango, citronzāle, lauru lapas, timiāns un daudzi kaņepju ķīmiskie tipi. Laboratorijas profilos tas nereti izrādās visbagātīgākais atsevišķais terpēns.
8. Divas rubrikas apiņu pusē tomēr paliek tukšas: THC un CBD. Terpēnu nosaukumu sakritība neko nemaina šajās divās rindās, un tas ir precīzi tas punkts, kurā līdzība pārtrūkst.
9. Skaitļi par konkrētu materiālu nekad nenāk no vispārīga apraksta. Kuri terpēni un kādā proporcijā: tas stāv partijas dokumentā, nevis īkšķa likumā, un tāpēc divi paraugi ar vienu nosaukumu var izskatīties atšķirīgi.

Rubrika pa rubrikai: kas sakrīt un kas nesakrīt

Vienā sveķu tilpumā: terpēni blakus kanabinoīdiem

Kaņepju pusē terpēni un kanabinoīdi neveidojas atsevišķās vietās. Tie atrodas vienos un tajos pašos sveķos, un šī sadzīvošana ir arī hipotēzes izejas punkts. Ideja, kas literatūrā pierakstīta kā entourage jeb svītas hipotēze, ir formulēta tā: vērtējams ir maisījums, nevis viena izolēta viela. Ka par tēmu nav pateikts pēdējais vārds, autori norāda paši. Russo 2011. gada pārskats [2] šo priekšlikumu apraksta un vienlaikus fiksē, ka nepieciešami turpmāki pētījumi. Tas ir viss statuss, kas pagaidām ir pierakstīts.

Praktiskā nozīme šai detaļai ir vienkārša. Ja abas savienojumu grupas nāk no viena auda, tad ekstrakcijas ķīmija tās arī paņem kopā, un dokumentā parādās divas rindu grupas: kanabinoīdi vienā, terpēni otrā. Apiņu pusē ir tikai viena no tām, un tas ir strukturāls, nevis kvalitātes jautājums.

Kas pierakstīts sertifikātā un kas ne

Pilna spektra kaņepju ekstraktu, kā to apraksta 2011. gada pārskats [2], raksturo plašs terpēnu diapazons līdzās kanabinoīdiem. Tas ir vispārējs ekstrakcijas ķīmijas apraksts un ne vairāk. Kuri terpēni tur ir un kādā proporcijā, no šāda apraksta neizriet.

Šo daļu nolasa citur: partijas sertifikātā. Tas ir dokuments par vienu konkrētu pudelīti, nevis noteikums par visu augu grupu. Tāpēc divas partijas ar vienu un to pašu nosaukumu var uzrādīt atšķirīgas terpēnu rindas, un tāpēc terpēnu jautājumam vispār ir jēga tikai kopā ar dokumenta numuru. Vispārinājums šeit strādā slikti. Konkrēts papīrs strādā labi.

Vārīšana, sausā apiņošana un tas, kas nonāk glāzē

Alus darīšana ar terpēniem apietas skarbi, un tam ir tehniska loģika. Ilga vārīšana aizdzen gaistošo terpēnu daļu. Karstums un tvaiks paņem līdzi tieši tos savienojumus, kas veido svaigo, spilgto smaržu, tāpēc no agri iemesta apiņu materiāla aromātiskajā ziņā glāzē nonāk salīdzinoši maz. Tas nav trūkums, jo šajā brīdī no apiņiem tiek gaidīts kas cits, taču smaržas ķīmijas ziņā tā ir zaudēta frakcija.

Vienlaikus terpēni dzērienā nonāk. Tie pārceļas no auga materiāla šķidrumā, un tur arī paliek. Jautājums vienmēr ir par to, kurā brīdī apiņi tikās ar karstumu un cik ilgi. Jo vēlāk un jo vēsāk, jo vairāk no sākotnējā profila paliek neskarts.

Stipri sausi apiņotā mūsdienu alū svaigais terpēnu profils lielā mērā saglabājas, arī mircēns. Šeit apiņi darbā tiek likti bez ilgas vārīšanas, tāpēc glāzē nonāk gandrīz tas pats, ko var saost, saberžot ziedkopu starp pirkstiem. No tā izriet arī atbilde uz vienu no biežākajiem jautājumiem šajā tēmā. Kad kāds pieliek degunu glāzei un piemin kaņepes, visticamāk, runa ir tieši par to: par pazīstamu terpēnu grupu, kura saglabājusies gandrīz nemainīta, un par mircēnu, kas šajā grupā skan skaļāk par pārējiem. Sveķu uzbūve līdzīga, nosaukumi sakrīt, deguns nolasa sakritību. Tas viss notiek aromāta līmenī un beidzas tur, jo divas rindas apiņu pusē joprojām ir tukšas: THC un CBD.

No apiņu ziedkopas līdz pudelītes dokumentam

Terpēnu nosaukumi ir tā daļa, kas ceļo starp pilnīgi atšķirīgiem produktiem. Viens un tas pats mircēns var stāvēt apiņu šķirnes aprakstā, mango aromāta pierakstā un kaņepju laboratorijas profilā, kur tas nereti ir visbagātīgākais atsevišķais terpēns. Nosaukums ir kopīgs. Konteksts nav. Tāpēc terpēna nosaukums pats par sevi nepasaka, no kāda materiāla paraugs nāk un kas vēl tajā ir.

Latviešu meklējumos šī tēma parasti nonāk kopā ar kaņepes eļļa un kaņepju eļļa formulējumiem, un blakus stāv arī kaņepju sēklu eļļa, kas ir pavisam cita produkta nosaukums. Šādos gadījumos noderīga ir viena vienkārša darbība: nevis salīdzināt nosaukumus, bet atvērt konkrētās partijas dokumentu un paskatīties, kuras rindas tur vispār ir aizpildītas.

Kanabinoīdu rinda, terpēnu rinda, formāts

Cibdol pierakstā kopš 2014. gada katrai partijai ir savs sertifikāts, un tajā kanabinoīdu rinda un terpēnu rinda stāv atsevišķi. Sortimentā vienas un tās pašas receptūras var būt dažādos formātos: pilinātāja pudelītes un kaņepju eļļa kapsulās, un formāts pats neko nemaina sertifikāta saturā. Mainās tikai tas, kā saturs nonāk lietotāja rokās.

Ja jautājums sākas ar apiņiem un beidzas ar to, kas ir konkrētā pudelītē, atbildes ceļš ir īss. Auga uzbūve izskaidro, kāpēc smaržas sakrīt. Ķīmiskais saraksts izskaidro, kāpēc tas ir viss. Un dokuments par partiju izskaidro pārējo, jo tur ir skaitļi, kurus neviens vispārīgs apraksts nevar aizstāt.