Fitokanabinoīdi: kanabinoīdi, kurus izgatavo augs

Viens vārds uz etiķetes, divas tā daļas

Pudelīte, etiķete un jautājums pēc pusdienām

Pusdienas ir beigušās, uz virtuves galda stāv pilinātāja pudelīte, un kāds pirmo reizi izlasa etiķeti līdz galam. Blakus saīsinājumam CBD tur stāv garš vārds: fitokanabinoīdi. Izskatās pēc ķīmijas mācību grāmatas. Patiesībā vārds sastāv no divām daļām, un otrā daļa jau ir pazīstama. «Fito» nāk no botānikas un nozīmē augu. «Kanabinoīds» ir savienojuma tips. Kopā tas pasaka tikai vienu: šī molekula ir radusies augā, nevis kaut kur citur. Ne vairāk, ne mazāk. Priedēklis neko nepasaka par stiprumu, formu vai to, cik daudz savienojuma ir konkrētā pudelītē. Tas ir izcelsmes ieraksts, un tikai.

Kāpēc vienā grupā nonāk seši saīsinājumi

Tāpēc vienā grupā nonāk saīsinājumi, kas ikdienā skan pavisam dažādi: CBD, THC, CBG, CBC, CBN un THCV. Sadalījums notiek pēc izcelsmes, ne pēc rakstura. ElSohly un Slade 2005. gada apskatā auga ķīmiskās sastāvdaļas ir kataloģizētas detalizēti, un no tā redzams, ka maisījums ir plašāks par diviem vislabāk zināmajiem savienojumiem [1]. Tas izskaidro, kāpēc partijas analīzē blakus CBD var stāvēt vēl vairākas rindas. Daudzskaitlis vārdā «kanabinoīdi» nav skaistuma dēļ. Tas vienkārši ir precīzāk. Ķīmiski šie savienojumi ir radinieki: līdzīgs skelets, atšķirīgas sānu ķēdes. Nosaukumi atšķiras, izcelsme ir viena.

Trīs izcelsmes vietas, viena saime

Augs, ķermenis, laboratorija

Ja jautājums ir «kas to izgatavoja», atbildes ir trīs. Augs: fitokanabinoīdi, tātad CBD, THC, CBG, CBC, CBN un THCV. Ķermenis: endokanabinoīdi, ko organisms veido pats, un divi pazīstamākie no tiem ir anandamīds un 2-AG. Laboratorija: sintētiskie kanabinoīdi, pie kuriem pieder gan pētniecības savienojumi, gan farmaceitiskie analogi. Šķirtne ir izcelsme, nevis līdzība. Divas molekulas no dažādām grupām var būt ķīmiski tuvas, un tas grupu nemaina. Uz etiķetes stāv tikai pirmā grupa. Pārējās divas pieder organisma fizioloģijai un laboratoriju pierakstiem, tāpēc anandamīds nekad neparādās pudelītes sastāvā.

Anandamīds, 2-AG un 1992. gada pieraksts

Nosaukums «anandamīds» ir jaunāks, nekā varētu domāt. 1992. gadā Devane un kolēģi izdalīja smadzeņu audu sastāvdaļu, kas saistās ar kanabinoīdu receptoru, un tai tika dots tieši šis vārds [3]. No turienes nāk arī otrs jēdziens, kas šajā tēmā parādās bieži: endokanabinoīdu sistēma, tas ir, receptori kopā ar iekšējiem ziņnešiem. Divi visvairāk pētītie ziņneši ir tie paši anandamīds un 2-AG [3]. Grupu nosaukumos atkārtojas viena sakne, un tā ir vienīgā lieta, ko tie kopīgi apliecina. Viss pārējais atšķiras: kur molekula rodas, kāda tā ir un kā to nosaka.

No olivetolāta līdz skābajai formai

Auga pusē viss sākas ar enzīmu. 1998. gadā Fellermeiers un Zenks aprakstīja kaņepju transferāzi, kas olivetolātam pievieno prenilgrupu, un šīs reakcijas rezultāts ir kanabigerolskābe, tetrahidrokanabinola priekštecis [2]. Tas ir ķīmisks solis, nevis kaut kas noslēpumains: viena grupa tiek pievienota vienai molekulai, un rodas jauna skābe. Pierakstā ir nosaukts enzīms, substrāts un produkts. Daudzumi tajā nav noteikti, tāpēc no šī darba nevar izlasīt, cik savienojuma ir konkrētā augā vai konkrētā partijā.

Kanabigerolskābe: vieta, kur stumbrs sadalās

Ja fitokanabinoīdus zīmētu kā koku, kanabigerolskābe būtu tā vieta, kur stumbrs sadalās. 1998. gada pieraksts to novieto tieši šajā lomā: visas saimes sazarojuma punkts [2]. Praktiski tas nozīmē, ka CBD, CBG, CBC vai THC nav seši neatkarīgi izgudrojumi, bet viena ceļa atzari. Saīsinājums CBGa apzīmē tieši šo skābo formu, un vārds «skābe» nosaukumā nav dekorācija. Latviski meklē galvenokārt neitrālos nosaukumus, piemēram, CBD eļļa, bet ķīmijā ceļš sākas vienu soli agrāk.

Piparu nots un viens receptora nosaukums

Melnie pipari, krustnagliņas un apiņi

Beta-kariofilēns pieder terpēniem, nevis kanabinoīdiem. Tas ir tas piparīgais nosaukums, ko atrod melnajos piparos, krustnagliņās un apiņos. Šajā tēmā tas parādās viena iemesla dēļ: beta-kariofilēnam ir pierakstīta saistīšanās ar CB2 receptoru, tas ir, ar to pašu receptoru, kas kanabinoīdu literatūrā ir labi zināms. Grupas piederība no tā nemainās. Terpēns paliek terpēns. Aromāta puse nāk no terpēniem, saīsinājumi ar burtiem C un B nāk no kanabinoīdu puses, un receptora vārds nav tas pats, kas savienojumu grupas vārds.

Terpēni un kanabinoīdi vienā dokumentā

Uz iepakojuma šie divi saraksti stāv blakus, bet nesajaucas. Latviski vienu un to pašu pudelīti dēvē gan par kaņepju eļļu, gan par kaņepes eļļu, un abos gadījumos jautājums ir viens: kas tur ir iekšā un cik daudz. Uz to atbild partijas analīze. Kanabinoīdus Cibdol formulē un testē kopš 2014. gada, un katram CBD produktam kanabinoīdu saturs ir publicēts kopā ar analīzi, tāpēc nosaukumu uz etiķetes var salikt kopā ar skaitli dokumentā. Terpēnu rinda un kanabinoīdu rinda ir divas dažādas rubrikas.

Septiņi precizējumi, kas šo tēmu notur kārtībā

1. Priedēklis «fito» attiecas uz izcelsmi: savienojums ir radies augā, un tas ir viss, ko šis vārds apliecina par molekulu.
2. Augu grupā ietilpst CBD, THC, CBG, CBC, CBN un THCV; tie ir ķīmiski radinieki ar līdzīgu skeletu un atšķirīgām sānu ķēdēm.
3. Endokanabinoīdus veido pats organisms, tāpēc anandamīds un 2-AG nav sastāvdaļas, ko kāds varētu ierakstīt uz iepakojuma.
4. Sintētiskie kanabinoīdi pieder laboratorijām, un šajā grupā ir gan pētniecības savienojumi, gan farmaceitiskie analogi.
5. Kanabigerolskābe ir visas saimes sazarojuma punkts, un tieši šajā lomā to novieto 1998. gada pieraksts par kaņepju transferāzi [2].
6. Terpēni, tostarp beta-kariofilēns no melnajiem pipariem, krustnagliņām un apiņiem, dokumentā ir atsevišķa rubrika, nevis kanabinoīdu apakšgrupa.
7. Kanabinoīdu saturs katram CBD produktam ir publicēts kopā ar analīzi, tāpēc etiķetes vārdu ir iespējams salīdzināt ar attiecīgo dokumenta rindu.

Gadskaitļi un pieraksti, no kuriem šis apraksts sastāv

1. 1992. gads: Devane un kolēģi izdalīja smadzeņu audu sastāvdaļu, kas saistās ar kanabinoīdu receptoru, un nosauca to par anandamīdu [3].
2. Tajā pašā pierakstā ir arī endokanabinoīdu sistēma, tas ir, receptori kopā ar iekšējiem ziņnešiem, no kuriem visvairāk pētītie ir anandamīds un 2-AG [3].
3. 1998. gads: Fellermeiers un Zenks aprakstīja kaņepju enzīmu, kas olivetolātam pievieno prenilgrupu, un rezultāts ir kanabigerolskābe, tetrahidrokanabinola priekštecis [2].
4. Tas pats 1998. gada darbs kanabigerolskābi ieraksta kā punktu, no kura sazarojas visa saime [2].
5. 2005. gads: ElSohly un Slade apskatā auga ķīmiskās sastāvdaļas ir kataloģizētas detalizēti, un maisījums izrādās plašāks par diviem vislabāk zināmajiem savienojumiem [1].
6. Beta-kariofilēns: piparīgs terpēns ar pierakstītu saistīšanos ar CB2 receptoru, un tā avoti ir melnie pipari, krustnagliņas un apiņi.
7. Katram no šiem pierakstiem ir robeža: daudzumi, formas un proporcijas konkrētā pudelītē tajos nav noteikti, un tie stāv partijas dokumentā.