Beta-kariofilēns: viens terpēns, divi kanabinoīdu receptori

No aromātu ķīmijas uz receptoru farmakoloģiju

2008. gadā pētnieku grupa ziņoja, ka beta-kariofilēns tieši saistās ar vienu no diviem zināmajiem kanabinoīdu receptoriem, un tajā pašā darbā molekulai piešķīra apzīmējumu «pārtikas kanabinoīds» [1]. Pirms tam šis nosaukums dzīvoja pavisam citā plauktā. Seskviterpēns, un ar to viss bija pateikts. Interese nāca no aromātu ķīmiķiem, parfimēriem un ēterisko eļļu analītiķiem, nevis no tiem, kas mēra receptoru afinitāti.

Skrīningā pret abiem receptoriem aina sadalījās asi. CB2 pusē nanomolāra afinitāte un pilna agonista profils, CB1 pusē nekas izmērāms [1]. Farmakoloģijā tam ir savs vārds: selektivitāte, kas nozīmē aktivitāti pie viena receptora apakštipa un praktiski nekādu pie otra. Pārējais, kas par šo molekulu ir uzrakstīts, sakārtojas rubrikās.

Kāpēc tieši «pārtikas kanabinoīds»? Pamatojums darbā ir vienkāršs: molekula ir bieža sastāvdaļa pārtikas augos, un šī frāze nonāca arī paša raksta virsrakstā [1]. Apzīmējums nesaka neko par daudzumiem. Tas ir vārds no farmakoloģijas puses, piesiets pie vienas saistīšanās vietas. Ķīmija nemainījās; mainījās sadaļa, kurā šo vielu apraksta.

Divas rindas tabulā lasāmas kopā. Iekšķīgi uzņemts beta-kariofilēns preklīniskajos modeļos deva atbildes, kas bija atkarīgas no receptora, un modeļos bez CB2 tās neparādījās [1]. Skrīninga skaitļi un šis novērojums rāda vienu un to pašu, tikai divos dažādos mērogos. Tas arī ir viss, ko rubrikas pasaka. Tur nav ne cilvēku datu, ne skaitļu par to, cik šīs vielas ir konkrētā paraugā, ne ieraksta par to, kas atrodas kaņepju eļļas pudelītē.

Skrīnings pa punktiem: kas tika mērīts un kas palika ārpus

Vienam datu punktam parasti ir vairāk soļu, nekā izskatās kopsavilkumā. Šeit ir secība, kādā 2008. gada ziņojums nonāca pie sava apzīmējuma, un vietas, kur tas apstājas. Katrs punkts ir tas, kas publicēts, nevis tas, kas no tā mēdz tikt izlasīts.

1. Sākuma punkts: viela literatūrā jau bija sakārtota kā seskviterpēns, un tā bija klasifikācija pēc uzbūves, ne pēc darbības. Nosaukums biežāk parādījās smaržvielu un ēterisko eļļu analīzēs nekā receptoru pētījumos.
2. Skrīnings: molekulu pārbaudīja pret abiem tolaik zināmajiem kanabinoīdu receptoriem, tas ir, pret CB1 un pret CB2, vienā un tajā pašā darbā [1].
3. CB2 rezultāts: nanomolāra afinitāte un pilna agonista profils, tas ir, saistīšanās un receptora pilnīga aktivācija, nevis daļēja [1].
4. CB1 rezultāts: izmērāmas afinitātes nebija. Nulle šajā rindā ir tikpat svarīga kā skaitlis blakus rindā [1].
5. Vārds, kas apraksta šo attiecību: selektivitāte. Aktivitāte pie viena receptora apakštipa un praktiski nekāda pie otra.
6. Iekšķīgais ceļš: preklīniskajos modeļos, kur vielu ievadīja iekšķīgi, atbildes bija atkarīgas no receptora, un modeļos bez CB2 tās nebija novērojamas [1].
7. Apzīmējuma pamatojums: bieža sastāvdaļa pārtikas augos, un tāpēc darbā parādās frāze par pārtikas kanabinoīdu [1].
8. Robeža vienā virzienā: CB1 ir tas receptors, kas literatūrā stāv THC psihoaktīvās darbības centrā, un CB2 aktivitāte pēc šī paša ziņojuma tam nav pielīdzināma [1].
9. Robeža otrā virzienā: divi receptori, divas farmakoloģijas, iesaistīts viens [1]. Īsākā atbilde uz jautājumu, kas šī viela ir, skan tā: terpēns, kas pie viena receptora uzvedas kā kanabinoīds, tā, kā to apraksta pētījums, kurš šo atradumu ziņoja [1].
10. Kas rubrikās palicis tukšs: cilvēku dati un daudzumi. Šajā ziņojumā tādu skaitļu nav, un neviena rinda tajā neattiecas uz kaņepju eļļas lietošanu [1].

Kāpēc šis atradums nonāca sarunā par visa auga ekstraktiem

Atradums nenokrita tukšā vietā. 2008. gadā jau bija atvērta diskusija par to, cik daudz visa auga ekstrakta darbībā pieliek terpēni un cik daudz izskaidro kanabinoīdi vieni paši. Tā bija atvērta tad un nav aizvērta arī tagad. Beta-kariofilēna dati tajā ienesa kaut ko, kā līdz tam nebija: nosauktu receptoru un izmērītu vērtību, nevis pieņēmumu par iespējamu mijiedarbību [1].

2011. gadā Russo publicēja apskatu, kurā piedāvāja fitokanabinoīdu un terpenoīdu sinerģijas ideju. Darbs savāca kopā atsevišķu terpēnu datus un norādīja vietas, kur mijiedarbība ir ticama [2]. No šī priekšlikuma izauga tā saruna, ko tagad sauc par entourage efektu, proti, doma, ka viena ekstrakta sastāvdaļas kopā uzvedas citādi nekā katra atsevišķi [2].

Vēl viena lieta par 2011. gada apskatu, ko bieži izlaiž: tas ir kompilācija. Tajā ir savākti publicētie dati par atsevišķām molekulām un ir uzrādīti punkti, kur mijiedarbība varētu notikt [2]. Mērījuma par kādu konkrētu ekstraktu tur nav, un pats apskats to arī neapgalvo.

Sinerģijas argumentā beta-kariofilēns ir skaidrākais atsevišķais datu punkts. Iemesls vienkāršs: pārējām molekulām apskatā biežāk stāv iespējamā mijiedarbības vieta, bet šai ir receptors ar nosaukumu, afinitātes klase un agonista profils [1]. Tas padara to par ērtāko piemēru un vienlaikus par to, kuru visvieglāk pārstiept.

Tāpēc ir vērts atkārtot, ko Gertsch un kolēģu 2008. gada darbs mērīja. Vienu molekulu. Divus receptorus. Ne ekstraktu, ne pudelīti, ne kombināciju ar kanabidiolu. Kad terpēni un kanabinoīdi nonāk vienā teikumā par kaņepju eļļu, šo robežu ir viegli pazaudēt, un tad viens skrīnings pēkšņi sāk runāt par visu sastāvu.

Cibdol pieraksta kārtība kopš 2014. gada šeit nav mainījusies: nosaukt pētījumu, atkārtot, ko tas mēra, un apstāties tur, kur beidzas dati. Praksē tas nozīmē, ka terpēnu nosaukumi un kanabinoīdu saīsinājumi partijas dokumentos stāv atsevišķās rindās, un katra rinda attiecas uz vienu konkrētu partiju, ne uz visu literatūru. Ja jautājums ir par CBD eļļas sastāvu, atbilde ir dokumentā. Ja jautājums ir par CB2 receptoru, atbilde ir pētījumā, un tie ir divi dažādi papīri.

Meklētājā šī tēma parasti sākas ar citiem vārdiem. Cilvēki raksta kaņepju eļļa, kaņepes eļļa vai kaņepju sēklu eļļa un tikai pēc tam nonāk pie terpēnu nosaukumiem. Starp šīm rindām ir reāla atšķirība: kaņepju sēklu eļļa un kaņepju eļļa kapsulās ir formātu nosaukumi, bet beta-kariofilēns ir vienas molekulas nosaukums, kas var parādīties analīzes rindā. Terpēna nosaukums izklausās pēc smaržas jautājuma, bet 2008. gada dati ir farmakoloģija, un šīs divas rindas nav savstarpēji apmaināmas [1].

Divi precizējumi, bez kuriem skaitļi maldina

Pirms precizējumiem viens jautājums, kas bieži nāk pirmais: ar kādām tiesībām terpēnu vispār sauc par kanabinoīdu. Atbilde ir definīcijā. Tā sedz arī organismā radušās molekulas, piemēram, anandamīdu un 2-AG, un neviena no tām pēc uzbūves nav līdzīga THC. Ja definīcija ir tāda, tad kopā ar 2008. gada ziņojumu beta-kariofilēns tai atbilst pie CB2 [1].

Īsā atbilde tāpēc skan tā: terpēns, kas pie viena receptora uzvedas kā kanabinoīds, tā, kā to apraksta darbs, kurš šo atradumu ziņoja [1]. Divi receptori, divas farmakoloģijas, iesaistīts viens [1]. Apzīmējums pārtikas kanabinoīds arī nav daudzuma norāde; tas paskaidro, kāpēc autori šo vārdu izvēlējās, jo viela ir bieža sastāvdaļa pārtikas augos [1]. Cik tās ir konkrētā paraugā, atbild analīze, ne definīcija.

Vēl viens biežs sajaukums attiecas uz CB1. Tas ir receptors, kas literatūrā stāv THC psihoaktīvās darbības centrā, un tieši pie tā beta-kariofilēnam izmērāmas afinitātes nebija [1]. No CB2 rindas secinājumus uz CB1 rindu pārcelt nevar. Tā ir cita farmakoloģija, un tā paša pētījuma dati šīs divas rindas nesavieno [1].

Ko norāda burts pirms nosaukuma

Priedēklis nav dekors. Tas norāda konkrētu uzbūvi, un 2008. gada darbā runa ir par biciklisku molekulu, ne par kādu no radiniekiem, kas literatūrā parādās zem tā paša pamatnosaukuma. Praktiskā sekas ir vienkārša. Ja avotā rakstīts tikai kariofilēns, bez priedēkļa, nav skaidrs, par kuru molekulu ir runa. Salīdzinot divas vērtības no diviem rakstiem, pirmais solis ir pārbaudīt, vai abās vietās apraksta vienu un to pašu vielu; tikai pēc tam skaitļus var likt blakus. Klasifikācija pēc uzbūves, starp citu, arī pēc 2008. gada nemainījās: seskviterpēns palika seskviterpēns.

Kad pie temperatūras nav pierakstīts spiediens

Viršanas temperatūra atmosfēras spiedienā ir aptuveni no 254 līdz 262 °C. Pazeminātā spiedienā tā ir daudz zemāka, un tieši tāpēc destilācijas vērtības literatūrā atšķiras tik plaši. Divi avoti var uzrakstīt divus dažādus skaitļus, un abi var būt pareizi, ja katram blakus stāv mērījuma apstākļi. Bez spiediena norādes skaitlis pats par sevi pasaka maz. Un vēl viens punkts, kas šeit pieder: viršanas temperatūra ir fizikāla īpašība, tā nesaka neko par to, kas notiek pie CB2 receptora. Datu kartē šie divi skaitļi stāv blakus tikai tāpēc, ka apraksta vienu un to pašu molekulu.